Atkal ir pierādījies, ka plastmasa okeānā ir visuresoša. Ienirstot Marianas dziļvagas dibenā, kas, domājams, sasniedza 35 849 pēdas, Dalasas uzņēmējs Viktors Veskovo apgalvo, ka ir atradis plastmasas maisiņu. Šī pat nav pirmā reize: šī ir trešā reize, kad plastmasa ir atrasta okeāna dziļākajā daļā.
Veskovo 28. aprīlī nira batiskafā savas ekspedīcijas “Pieci dziļumi” ietvaros, kuras ietvaros notiek ceļojums uz Zemes okeānu dziļākajām vietām. Četru stundu laikā, ko Veskovo pavadīja Marianas dziļvagas dibenā, viņš novēroja vairākus jūras dzīvības veidus, no kuriem viens varētu būt jauna suga – plastmasas maisiņš un konfekšu iesaiņojumi.
Tikai retais ir sasniedzis tik lielu dziļumu. Pirmie to sasniedza Šveices inženieris Žaks Pikārs un ASV Jūras spēku leitnants Dons Volšs 1960. gadā. Žurnāla “National Geographic” pētnieks un kinorežisors Džeimss Kamerons nogrima okeāna dibenā 2012. gadā. Kamerons fiksēja niršanu 35 787 pēdu dziļumā, kas ir nedaudz mazāk par 62 pēdām, ko, pēc Veskovo apgalvojuma, viņš sasniedza.
Atšķirībā no cilvēkiem, plastmasa viegli nokrīt. Šī gada sākumā pētījumā sešās dziļjūras tranšejās, tostarp Marianas salās, tika ņemti amfipodu paraugi un atklāts, ka visi no tiem bija uzņēmuši mikroplastmasu.
2018. gada oktobrī publicētā pētījumā tika dokumentēta dziļākā zināmā plastmasas atradne — trausla iepirkumu soma —, kas atrasta 36 000 pēdu dziļumā Marianas dziļvagā. Zinātnieki to atklāja, izpētot dziļjūras atkritumu datubāzi, kurā ir iekļautas 5010 niršanas fotogrāfijas un video pēdējo 30 gadu laikā.
No datubāzē reģistrētajiem šķirotajiem atkritumiem visbiežāk sastopamā ir plastmasa, un jo īpaši plastmasas maisiņi ir lielākais plastmasas atkritumu avots. Citi atkritumi bija no tādiem materiāliem kā gumija, metāls, koks un audums.
Līdz pat 89% no pētījumā izmantotās plastmasas bija vienreizlietojamie, proti, tie, kas tiek lietoti vienreiz un pēc tam izmesti, piemēram, plastmasas ūdens pudeles vai vienreizlietojamie galda piederumi.
Marianas dziļvaga nav tumša, nedzīva bedre, tajā ir daudz iedzīvotāju. NOAA Okeanos Explorer 2016. gadā izpētīja reģiona dziļumus un atklāja dažādas dzīvības formas, tostarp tādas sugas kā koraļļus, medūzas un astoņkājus. 2018. gada pētījumā arī tika atklāts, ka 17 procenti no datubāzē reģistrētajiem plastmasas attēliem liecināja par kaut kāda veida mijiedarbību ar jūras dzīvību, piemēram, dzīvnieku sapinšanos atlūzās.
Vienreizlietojamā plastmasa ir visuresoša, un tās sadalīšanās dabā var ilgt simtiem vai vairāk gadu. Saskaņā ar 2017. gada februāra pētījumu, piesārņojuma līmenis Marianas dziļvagā dažās vietās ir augstāks nekā dažās no Ķīnas visvairāk piesārņotajām upēm. Pētījuma autori norāda, ka ķīmiskie piesārņotāji tranšejās daļēji varētu rasties no plastmasas ūdens slānī.
Cauruļtārpi (sarkani), zutis un žokejkrabis atrod vietu hidrotermālās atveres tuvumā. (Uzziniet par Klusā okeāna dziļāko hidrotermālo atveru dīvaino faunu.)
Lai gan plastmasa var nonākt okeānā tieši, piemēram, pludmalēs aizpūsti vai no laivām izmesti atkritumi, 2017. gadā publicētā pētījumā atklājās, ka lielākā daļa tās okeānā nonāk no 10 upēm, kas plūst cauri cilvēku apmetnēm.
Pamestas zvejas iekārtas ir arī nozīmīgs plastmasas piesārņojuma avots, un 2018. gada martā publicēts pētījums liecina, ka šis materiāls veido lielāko daļu no Teksasas lieluma Lielā Klusā okeāna atkritumu plankuma, kas peld starp Havaju salām un Kaliforniju.
Lai gan okeānā ir nepārprotami daudz vairāk plastmasas nekā vienā plastmasas maisiņā, šis priekšmets tagad ir attīstījies no vienaldzīgas metaforas vējam par piemēru tam, cik liela ietekme uz planētu ir cilvēkiem.
© 2015.–2022. g. National Geographic Partners, LLC. Visas tiesības aizsargātas.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 30. augusts