Atkal ir pierādījies, ka plastmasa ir visuresoša okeānā.Nirstot uz Marianas tranšejas dibenu, kas, iespējams, sasniedza 35 849 pēdas, Dalasas uzņēmējs Viktors Veskovo apgalvoja, ka atradis plastmasas maisiņu.Šī pat nav pirmā reize: šī ir trešā reize, kad plastmasa tiek atrasta okeāna dziļākajā daļā.
Veskovo nira batiskafā 28. aprīlī savas ekspedīcijas “Pieci dziļumi” ietvaros, kas ietver ceļojumu uz Zemes okeāna dziļākajām vietām.Četru stundu laikā, kad Vescovo atradās Marianas tranšejas dibenā, viņš novēroja vairākus jūras dzīvības veidus, no kuriem viens varētu būt jauna suga – plastmasas maisiņš un konfekšu papīrs.
Tikai daži ir sasnieguši tik ārkārtējus dziļumus.1960. gadā pirmie bija Šveices inženieris Žaks Pikārs un ASV flotes leitnants Dons Volšs. National Geographic pētnieks un filmu veidotājs Džeimss Kamerons nogrima okeāna dzelmē 2012. gadā. Kamerons ierakstīja niršanu 35 787 pēdu dziļumā, kas ir tikai nedaudz mazāks par 62 pēdu dziļumu. ko Veskovo apgalvoja sasniedzis.
Atšķirībā no cilvēkiem, plastmasa viegli nokrīt.Šā gada sākumā pētījumā tika ņemti paraugi no amfipodiem no sešām dziļjūras tranšejām, tostarp Marianas, un tika konstatēts, ka tie visi bija norījuši mikroplastmasu.
2018. gada oktobrī publicētajā pētījumā tika dokumentēta dziļākā zināmā plastmasa — trausls iepirkumu maisiņš — atrasts 36 000 pēdu dziļumā Marianas tranšejā.Zinātnieki to atklāja, pārbaudot dziļjūras gružu datu bāzi, kas sastāv no fotogrāfijām un video no 5010 niršanas pēdējo 30 gadu laikā.
No datubāzē reģistrētajiem šķirotajiem atkritumiem plastmasa ir visizplatītākā, jo īpaši plastmasas maisiņi ir lielākais plastmasas atkritumu avots.Citi atkritumi bija no tādiem materiāliem kā gumija, metāls, koks un audums.
Līdz 89% no pētījumā iekļautajām plastmasām bija vienreiz lietojamas, tās, kuras tiek lietotas vienreiz un pēc tam izmestas, piemēram, plastmasas ūdens pudeles vai vienreizējās lietošanas trauki.
Marianas tranšeja nav tumša nedzīva bedre, tajā ir daudz iemītnieku.NOAA Okeanos Explorer 2016. gadā izpētīja reģiona dziļumus un atklāja dažādas dzīvības formas, tostarp tādas sugas kā koraļļi, medūzas un astoņkāji.2018. gada pētījums arī atklāja, ka 17 procenti datu bāzē ierakstīto plastmasas attēlu liecināja par kaut kādu mijiedarbību ar jūras dzīvi, piemēram, dzīvnieki sapinās gruvešos.
Vienreiz lietojamā plastmasa ir visuresoša, un savvaļā var paiet simtiem vai vairāk gadu, lai tā sadalītos.Saskaņā ar 2017. gada februāra pētījumu piesārņojuma līmenis Marianas tranšejā dažos apgabalos ir augstāks nekā dažās Ķīnas visvairāk piesārņotajās upēs.Pētījuma autori norāda, ka ķīmiskie piesārņotāji tranšejās daļēji var nākt no plastmasas, kas atrodas ūdens kolonnā.
Cauruļtārpi (sarkanie), zutis un žokejkrabis atrod vietu netālu no hidrotermālās atveres.(Uzziniet par Klusā okeāna dziļāko hidrotermālo atveru dīvaino faunu.)
Lai gan plastmasa var tieši iekļūt okeānā, piemēram, gruveši, kas tiek izpūsti no pludmalēm vai izmesti no laivām, 2017. gadā publicētajā pētījumā konstatēts, ka lielākā daļa tās nonāk okeānā no 10 upēm, kas plūst caur cilvēku apmetnēm.
Pamestie zvejas rīki ir arī galvenais plastmasas piesārņojuma avots, un 2018. gada martā publicētais pētījums liecina, ka materiāls veido lielāko daļu Teksasas izmēra Lielā Klusā okeāna atkritumu plākstera, kas peld starp Havaju salām un Kaliforniju.
Lai gan okeānā nepārprotami ir daudz vairāk plastmasas nekā vienā plastmasas maisiņā, šī prece tagad ir attīstījusies no vienaldzīgas vēja metaforas par piemēru tam, cik ļoti cilvēki ietekmē planētu.
© 2015-2022 National Geographic Partners, LLC.Visas tiesības aizsargātas.
Publicēšanas laiks: 30. augusts 2022