Sprādziens notika galvaspilsētā Kijevā, šķietami raķete iznīcinot administratīvo ēku otrajā lielākajā pilsētā Harkovā, nogalinot civiliedzīvotājus.
Krievija trešdien paātrināja vienas lielākās Ukrainas pilsētas okupāciju, Krievijas militārpersonām apgalvojot, ka tās spēki pilnībā kontrolē Hersonas ostu netālu no Melnās jūras, un mērs sacīja, ka pilsēta "gaida brīnumu", lai savāktu un atjaunotu līķus. pamatpakalpojumi.
Ukrainas amatpersonas apstrīdēja Krievijas apgalvojumus, sakot, ka, neskatoties uz aptuveni 300 000 cilvēku aplenkuma pilsētu, pilsētas valdība palika savā vietā un kaujas turpinājās. Taču reģionālā drošības biroja vadītājs Genādijs Laguta lietotnē Telegram rakstīja, ka situācija ir radusies. pilsētā bija briesmīga situācija, beidzās pārtika un medikamenti, un "daudzi civiliedzīvotāji tika ievainoti".
Ja Hersona tiktu notverta, tā kļūtu par pirmo lielāko Ukrainas pilsētu, kas nonāktu Krievijas rokās, kopš pagājušajā ceturtdienā prezidents Vladimirs V. Putins uzsāka iebrukumu. Krievijas karaspēks uzbrūk arī vairākām citām pilsētām, tostarp galvaspilsētai Kijevai, kur naktī tika ziņots par sprādzieniem. Šķiet, ka Krievijas karaspēks ir tuvu pilsētas ielenkšanai. Šeit ir jaunākie notikumi:
Krievijas karaspēks nepārtraukti virzās uz priekšu, lai ielenktu lielākās pilsētas Ukrainas dienvidos un austrumos, un tiek ziņots par uzbrukumiem slimnīcām, skolām un kritiskajai infrastruktūrai. Viņi turpināja aplenkumu Harkovas centrā, kur trešdienas rītā valdības ēka acīmredzot tika trāpīta ar raķetēm, atstājot pilsēta ar 1,5 miljoniem cilvēku trūkst pārtikas un ūdens.
Pirmajās 160 kara stundās gājuši bojā vairāk nekā 2000 Ukrainas civiliedzīvotāju, teikts valsts ārkārtas dienestu paziņojumā, taču šo skaitu nav izdevies pārbaudīt neatkarīgi.
Pa nakti Krievijas karaspēks aplenca dienvidaustrumu ostas pilsētu Mariupoli. Mērs sacīja, ka slimnīcās no gūtajām traumām ārstējas vairāk nekā 120 civiliedzīvotāji.Pēc mēra teiktā, iedzīvotāji cepa 26 tonnas maizes, lai palīdzētu pārciest gaidāmo šoku.
Savā uzrunā par stāvokli Savienībā otrdienas vakarā prezidents Baidens prognozēja, ka iebrukums Ukrainā "padarīs Krieviju vājāku un pasauli stiprāku". Viņš sacīja, ka ASV plāno aizliegt Krievijas lidmašīnām izbraukt ASV gaisa telpā un ka Tieslietu ministrija mēģinās sagrābt. Putinam pieskaņoto oligarhu un valdības amatpersonu aktīvi bija daļa no globālās Krievijas izolācijas.
Trešdien bija paredzēts Krievijas un Ukrainas sarunu otrais raunds pēc tam, kad pirmdien notikušajā sanāksmē neizdevās panākt virzību uz kauju izbeigšanu.
STAMBULA — Krievijas iebrukums Ukrainā Turcijai rada šausmīgu dilemmu: kā līdzsvarot tās kā NATO dalībvalsts un Vašingtonas sabiedrotās statusu ar spēcīgām ekonomiskajām un militārajām saitēm ar Maskavu.
Ģeogrāfiskās grūtības ir vēl izteiktākas: gan Krievijai, gan Ukrainai Melnās jūras baseinā ir izvietoti jūras spēki, taču 1936. gada līgums deva Turcijai tiesības aizliegt karojošo pušu kuģu došanos jūrā, ja vien šie kuģi tur nav izvietoti.
Turcija pēdējās dienās ir lūgusi Krieviju nesūtīt trīs karakuģus uz Melno jūru. Krievijas augstākais diplomāts otrdienas vakarā paziņoja, ka Krievija tagad ir atsaukusi savu lūgumu to darīt.
"Mēs draudzīgā veidā teicām Krievijai nesūtīt šos kuģus," raidorganizācijai Haber Turk sacīja ārlietu ministrs Mevruts Čavušolu." Krievija mums teica, ka šie kuģi nešķērsos jūras šaurumu.
Čavušolu sacīja, ka Krievija lūgumu izteica svētdien un pirmdien, un tajā bija iesaistīti četri karakuģi.Saskaņā ar Turcijas rīcībā esošo informāciju, tikai viens ir reģistrēts Melnās jūras bāzē un tāpēc ir tiesīgs to izturēt.
Taču Krievija atsauca savas prasības attiecībā uz visiem četriem kuģiem, un Turcija oficiāli paziņoja visām 1936. gada Montrē konvencijas pusēm, saskaņā ar kuru Turcija nodrošināja piekļuvi no Vidusjūras līdz Melnajai jūrai caur diviem jūras šaurumiem, ka Krievija jau izdarīja Gatavs. Čavušolu.
Viņš uzsvēra, ka Turcija piemēros līguma noteikumus abām Ukrainas konflikta pusēm, kā to paredz vienošanās.
"Tagad ir divas karojošas puses, Ukraina un Krievija," viņš teica. "Ne Krievijai, ne citām valstīm šeit nevajadzētu apvainoties.Mēs pieteiksimies Montrē šodien, rīt, kamēr vien tas būs.
Arī prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana valdība cenšas novērtēt iespējamo kaitējumu savai ekonomikai no Rietumu sankcijām pret Krieviju. Valsts ir mudinājusi Maskavu pārtraukt agresiju pret Ukrainu, taču tai vēl nav noteiktas savas sankcijas.
Krievijas prezidenta Vladimira V. Putina ievērojamākais kritiķis Aleksejs A. Navaļnijs aicināja krievus iziet ielās, lai protestētu pret “mūsu nepārprotami trako Cara agresijas karu pret Ukrainu”. Navaļnijs cietuma paziņojumā norādīja, ka Krieviem "jāsaka zobi, jāpārvar bailes, jānāk klajā un jāpieprasa kara izbeigšana".
JAUNĀ DELI — Indijas studenta nāve kaujās Ukrainā otrdien izvirzīja uzmanības centrā Indijas izaicinājumu evakuēt gandrīz 20 000 valstī iesprostoto pilsoņu, sākoties Krievijas iebrukumam.
Navīns Šekharapa, ceturtā kursa medicīnas students Harkovā, tika nogalināts otrdien, kad viņš atstāja bunkuru, lai iegūtu pārtiku, paziņoja Indijas amatpersonas un viņa ģimene.
Saskaņā ar Indijas Ārlietu ministrijas sniegto informāciju otrdienas vakarā no Ukrainas joprojām mēģināja aizbēgt aptuveni 8000 Indijas pilsoņu, galvenokārt studenti. Evakuācijas procesu sarežģīja intensīvās kaujas, apgrūtinot studentu nokļūšanu pārpildītajā pārejā.
"Daudzi mani draugi pagājušajā naktī atstāja Ukrainu vilcienā.Tas ir šausmīgi, jo Krievijas robeža atrodas tikai 50 kilometrus no mūsu atrašanās vietas, un krievi apšauj šo teritoriju,” sacīja otrā kursa medicīnas ārsts, kurš 21. februārī atgriezās Indijā.
Konfliktam pēdējās dienās saasinoties, Indijas studenti ir gājuši jūdžu garumā aukstā temperatūrā, šķērsojot kaimiņvalstis.Daudzi cilvēki ievietoja video no saviem pazemes bunkuriem un viesnīcu istabām, lūdzot palīdzību.Citi studenti apsūdzēja drošības spēkus uz robežas rasismā, teica, ka viņi bija spiesti gaidīt ilgāk tikai tāpēc, ka viņi ir indieši.
Indijā ir daudz jauniešu, un darba tirgus kļūst arvien konkurētspējīgāks. Indijas valdības pārvaldītajās profesionālajās koledžās ir ierobežots vietu skaits, un privāto universitāšu grādi ir dārgi. Tūkstošiem studentu no Indijas nabadzīgākajām daļām mācās, lai iegūtu profesionālos grādus, īpaši medicīnas grādus. piemēram, Ukraina, kur tas var maksāt uz pusi vai mazāk, nekā viņi maksātu Indijā.
Kremļa pārstāvis sacīja, ka Krievija trešdien vēlā pēcpusdienā nosūtīs delegāciju uz otro sarunu kārtu ar Ukrainas pārstāvjiem. Runasvīrs Dmitrijs S. Peskovs tikšanās vietu neatklāja.
Krievijas armija trešdien paziņoja, ka pilnībā kontrolē Hersonu, Ukrainas stratēģiski nozīmīgu reģionālo centru Dņepras upes grīvā Krimas ziemeļrietumos.
Apgalvojumu nevarēja uzreiz apstiprināt, un Ukrainas amatpersonas sacīja, ka, kamēr pilsēta bija aplenkta, cīņa par to turpinājās.
Ja Krievija patiešām ieņems Hersonu, tā būs pirmā lielākā Ukrainas pilsēta, kuru kara laikā sagrābs Krievija.
"Pilsētā netrūkst pārtikas un pirmās nepieciešamības preču," teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā."Notiek sarunas starp Krievijas pavēlniecību, pilsētas vadību un reģionu, lai atrisinātu jautājumus par sociālās infrastruktūras funkcionēšanas uzturēšanu, tiesiskuma un kārtības nodrošināšanu un cilvēku drošību."
Krievija ir centusies raksturot savu militāro uzbrukumu kā tādu, ko atzinīgi novērtēja vairums ukraiņu, pat ja iebrukums radīja milzīgas cilvēku ciešanas.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska militārais padomnieks Oleksijs Arestovičs sacīja, ka kaujas turpinās Hersonā, kas nodrošināja stratēģisku piekļuvi Melnajai jūrai, netālu no padomju laika ūdensceļiem Krimā.
Arestoviča kungs arī sacīja, ka Krievijas karaspēks uzbrūk Kriverihas pilsētai, kas atrodas aptuveni 100 jūdzes uz ziemeļaustrumiem no Hersonas. Pilsēta ir Zelenska kunga dzimtā pilsēta.
Ukrainas jūras kara flote apsūdzējusi Krievijas Melnās jūras floti civilo kuģu izmantošanā aizsegā – šo taktiku, iespējams, izmanto arī Krievijas sauszemes spēki. Ukraiņi apsūdz krievus civilā kuģa Helt iegrūdīšanā bīstamos Melnās jūras apgabalos “lai okupanti var izmantot civilo kuģi kā cilvēka vairogu, lai piesegtos”.
Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka norādīja, ka Krievijas karš pret Ukrainu jau ir izraisījis "būtisku" ekonomisko ietekmi uz citām valstīm, brīdinot, ka naftas, kviešu un citu preču cenu kāpums var veicināt jau tā augsto inflāciju.Iespējams, ka lielākā ietekme uz nabadzīgajiem. Traucējumi finanšu tirgos var saasināties, ja konflikts turpināsies, savukārt Rietumu sankcijām pret Krieviju un bēgļu pieplūdumam no Ukrainas arī varētu būt liela ekonomiskā ietekme, teikts aģentūru paziņojumā. Fonds un Pasaules Banka piebilda, ka viņi strādā pie finansiālās palīdzības paketes vairāk nekā 5 miljardu dolāru apmērā Ukrainas atbalstam.
Ķīnas augstākais finanšu regulators Guo Šukings trešdien preses konferencē Pekinā paziņoja, ka Ķīna nepievienosies pret Krieviju vērstajām finansiālajām sankcijām un uzturēs normālas tirdzniecības un finanšu attiecības ar visām Ukrainas konfliktā iesaistītajām pusēm. Viņš atkārtoti uzsvēra Ķīnas nostāju pret sankcijām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis trešdien mēģināja apvienot valsti pēc tam, kad kārtējo bezmiega nakti pārtrauca sprādzieni un vardarbība.
"Ir pagājusi vēl viena nakts no Krievijas kopējā kara pret mums, pret cilvēkiem," viņš teica Facebook publicētajā ziņojumā. "Smaga nakts.Kāds tajā naktī atradās metro — patversmē.Kāds to iztērēja pagrabā.Kādam paveicās un viņš gulēja mājās.Pārējos patvēra draugi un radinieki.Mēs tik tikko gulējām septiņas naktis.
Krievijas armija saka, ka tā tagad kontrolē stratēģisko pilsētu Hersonu pie Dņepras upes grīvas, kas būs pirmā lielākā Ukrainas pilsēta, ko ieņēmusi Krievija. Apgalvojumu nevarēja uzreiz apstiprināt, un Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka, kamēr Krievijas karaspēks bija ielencis pilsētu, cīņa par kontroli turpinājās.
Polijas robežsardze trešdien paziņoja, ka kopš 24. februāra no Ukrainas tās teritorijā ir aizbēguši vairāk nekā 453 000 cilvēku, tostarp 98 000 cilvēku, kas ieceļojuši otrdien. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūra otrdien paziņoja, ka no Ukrainas aizbēguši 677 000 cilvēku un galu galā varētu tikt aizbēgti vairāk nekā 4 miljoni cilvēku. piespiedu kārtā.
Kijeva, Ukraina — Dienām Natālija Novaka viena sēdēja savā tukšajā dzīvoklī un vēroja ziņas par karu, kas risinās aiz viņas loga.
"Tagad Kijevā būs kautiņš," Novaks pārdomāja otrdienas pēcpusdienā, uzzinot par prezidenta Vladimira V. Putina plāniem turpināt uzbrukumu galvaspilsētai.
Pusjūdzi tālāk viņas dēls Hlibs Bondarenko un viņas vīrs Oļegs Bondarenko atradās īslaicīgā civilā kontrolpunktā, apskatot transportlīdzekļus un meklējot iespējamos krievu vandāļus.
Hlibs un Oļegs ir daļa no jaunizveidotajiem Teritoriālajiem aizsardzības spēkiem — Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās īpašās vienības, kuras uzdevums ir apbruņot civiliedzīvotājus, lai palīdzētu aizsargāt pilsētas visā Ukrainā.
"Es nevaru izlemt, vai Putins gatavojas iebrukt vai palaist kodolieroci," sacīja Hlibs. "Es izlemšu, kā es risināšu situāciju sev apkārt."
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu, cilvēki visā valstī bija spiesti pieņemt lēmumus sekundes daļā: palikt, bēgt vai ņemt rokās ieročus, lai aizstāvētu savu valsti.
"Ja es sēžu mājās un vienkārši skatos, kā situācija attīstās, cena ir tāda, ka ienaidnieks var uzvarēt," sacīja Khlibs.
Mājās Novakas kundze gatavojas iespējamai ilgstošai cīņai. Viņa bija aizlīmējusi logus, aiztaisījusi aizkarus un piepildījusi vannu ar avārijas ūdeni. Klusumu ap viņu bieži pārtrauca sirēnas vai sprādzieni.
"Es esmu sava dēla māte," viņa teica. "Un es nezinu, vai es viņu vēl kādreiz satikšu.Es varu raudāt vai žēlot sevi, vai būt šokēta — tas viss.
Austrālijas gaisa spēku transporta lidmašīna trešdien lidoja uz Eiropu ar militāro aprīkojumu un medicīnas piederumiem, Twitter paziņoja Austrālijas militāro spēku Apvienoto operāciju pavēlniecība. Austrālijas premjerministrs Skots Morisons svētdien paziņoja, ka viņa valsts piegādās Ukrainai ieročus ar NATO starpniecību, lai papildinātu ar militāro aprīkojumu. -nāvējošas iekārtas un piederumi, ko tas jau nodrošināja.
Izlikšanas laiks: Aug-02-2022