Sprādziens notika galvaspilsētā Kijevā, un acīmredzama raķete iznīcināja administratīvo ēku otrajā lielākajā pilsētā Harkivā, nogalinot civiliedzīvotājus.
Krievija trešdien paātrināja lielas Ukrainas pilsētas okupāciju, Krievijas armijai apgalvojot, ka tās spēkiem ir pilnīga kontrole pār Hersonas ostu pie Melnās jūras, un mērs sacīja, ka pilsēta "gaida brīnumu", lai savāktu līķus un atjaunotu pamatpakalpojumus.
Ukrainas amatpersonas apstrīdēja Krievijas apgalvojumus, sakot, ka, neskatoties uz aptuveni 300 000 iedzīvotāju pilsētas aplenkumu, pilsētas valdība palika savās vietās un kaujas turpinājās. Taču reģionālās drošības biroja vadītājs Genādijs Laguta lietotnē Telegram rakstīja, ka situācija pilsētā ir briesmīga, izbeidzas pārtika un zāles, un "daudzi civiliedzīvotāji ir ievainoti".
Ja Hersona tiktu ieņemta, tā kļūtu par pirmo lielo Ukrainas pilsētu, kas nonāktu Krievijas rokās kopš prezidenta Vladimira V. Putina iebrukuma pagājušajā ceturtdienā. Krievijas karaspēks uzbrūk arī vairākām citām pilsētām, tostarp galvaspilsētai Kijevai, kur naktī tika ziņots par sprādzieniem, un šķiet, ka Krievijas karaspēks ir tuvu pilsētas ielenkšanai. Šeit ir jaunākās norises:
Krievijas karaspēks nepārtraukti virzās uz priekšu, lai ielenktu lielākās pilsētas Ukrainas dienvidos un austrumos, un tiek ziņots par uzbrukumiem slimnīcām, skolām un kritiski svarīgai infrastruktūrai. Viņi turpināja aplenkumu Harkivas centrā, kur trešdienas rītā valdības ēka acīmredzot tika trāpīta ar raķetēm, atstājot 1,5 miljonu iedzīvotāju pilsētu bez pārtikas un ūdens.
Pirmajās 160 kara stundās gājuši bojā vairāk nekā 2000 Ukrainas civiliedzīvotāju, paziņojumā norādīja valsts ārkārtas dienesti, taču skaitli nevarēja neatkarīgi pārbaudīt.
Naktī Krievijas karaspēks ielenca Mariupoles dienvidaustrumu ostas pilsētu. Mērs sacīja, ka slimnīcās ārstējas vairāk nekā 120 civiliedzīvotāju no gūtajām traumām. Pēc mēra teiktā, iedzīvotāji izcepa 26 tonnas maizes, lai palīdzētu pārciest gaidāmo šoku.
Savā otrdienas vakara runā par stāvokli valstī prezidents Baidens prognozēja, ka iebrukums Ukrainā "padarīs Krieviju vājāku un pasauli stiprāku". Viņš sacīja, ka ASV plāns aizliegt Krievijas lidmašīnām ielidot ASV gaisa telpā un ka Tieslietu ministrija mēģinās konfiscēt Putinam piekritīgo oligarhu un valdības amatpersonu aktīvus ir daļa no Krievijas globālās izolācijas.
Otra sarunu kārta starp Krieviju un Ukrainu bija paredzēta trešdien pēc tam, kad pirmdienas tikšanās reizē neizdevās panākt progresu karadarbības izbeigšanā.
STAMBULA — Krievijas iebrukums Ukrainā nostāda Turciju nopietnu dilemmu priekšā: kā līdzsvarot savu NATO dalībvalsts un Vašingtonas sabiedrotā statusu ar spēcīgām ekonomiskajām un militārajām saitēm ar Maskavu.
Ģeogrāfiskās grūtības ir vēl izteiktākas: gan Krievijai, gan Ukrainai ir izvietoti jūras spēki Melnās jūras baseinā, taču 1936. gada līgums deva Turcijai tiesības ierobežot karojošo pušu kuģu došanos jūrā, ja vien šie kuģi tur neatrodas.
Turcija pēdējās dienās ir lūgusi Krievijai nesūtīt trīs karakuģus uz Melno jūru. Krievijas augstākais diplomāts otrdienas vakarā paziņoja, ka Krievija tagad ir atsaukusi savu lūgumu to darīt.
"Mēs draudzīgi teicām Krievijai, lai tā nesūta šos kuģus," raidorganizācijai "Haber Turk" sacīja ārlietu ministrs Mevruts Čavušoglu. "Krievija mums teica, ka šie kuģi nebrauks cauri šaurumam."
Čavušoglu kungs sacīja, ka Krievijas pieprasījums tika iesniegts svētdien un pirmdien, un tajā bija iesaistīti četri karakuģi. Saskaņā ar Turcijas rīcībā esošo informāciju tikai viens ir reģistrēts Melnās jūras bāzē un tāpēc ir tiesīgs to apstiprināt.
Taču Krievija atsauca savas prasības attiecībā uz visiem četriem kuģiem, un Turcija oficiāli paziņoja visām 1936. gada Montrē konvencijas pusēm, saskaņā ar kuru Turcija nodrošināja piekļuvi no Vidusjūras uz Melno jūru caur diviem šaurumiem, ka Krievija to jau ir izdarījusi. Gatavs... Čavušoglu.
Viņš uzsvēra, ka Turcija piemēros līguma noteikumus abām Ukrainas konflikta pusēm, kā to paredz vienošanās.
“Tagad ir divas karojošas puses — Ukraina un Krievija,” viņš teica. “Ne Krievijai, ne citām valstīm nevajadzētu apvainoties. Mēs pieteiksimies Montrē šodien, rīt, kamēr vien tas paliks.”
Prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdība arī cenšas novērtēt iespējamo kaitējumu savai ekonomikai, ko varētu radīt Rietumu sankcijas pret Krieviju. Valsts ir mudinājusi Maskavu pārtraukt agresiju pret Ukrainu, taču pati sankcijas vēl nav noteikusi.
Aleksejs A. Navaļnijs, ievērojamākais Krievijas prezidenta Vladimira V. Putina kritiķis, aicināja krievus iziet ielās, lai protestētu pret "mūsu acīmredzami neprātīgo cara agresijas karu pret Ukrainu". Navaļnijs paziņojumā no cietuma sacīja, ka krieviem "jāsakož zobi, jāpārvar bailes un jānāk klajā un jāpieprasa kara beigas".
ŅŪDELI — Indijas studenta nāve kaujās Ukrainā otrdien lika pievērst uzmanību Indijas izaicinājumam evakuēt gandrīz 20 000 pilsoņu, kas bija iesprostoti valstī, sākoties Krievijas iebrukumam.
Indijas amatpersonas un viņa ģimene paziņoja, ka ceturtā kursa medicīnas students Navīns Šekharappa Harkivā gāja bojā otrdien, kad devās prom no bunkura, lai iegādātos pārtiku.
Saskaņā ar Indijas Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, otrdienas vakarā aptuveni 8000 Indijas pilsoņu, galvenokārt studenti, joprojām mēģināja bēgt no Ukrainas. Evakuācijas procesu sarežģīja intensīvās kaujas, apgrūtinot studentiem sasniegt pārpildīto robežšķērsošanas punktu.
“Daudzi mani draugi vakar vakarā pameta Ukrainu ar vilcienu. Tas ir briesmīgi, jo Krievijas robeža atrodas tikai 50 kilometru attālumā no mūsu atrašanās vietas, un krievi apšauda mūsu teritoriju,” sacīja otrā kursa medicīnas doktors, kurš 21. februārī atgriezās Indijā, sacīja Studī Kašjaps.
Tā kā konflikts pēdējās dienās ir saasinājies, Indijas studenti ir gājuši kilometriem zemā temperatūrā, šķērsojot robežas kaimiņvalstīs. Daudzi cilvēki publicēja video no saviem pazemes bunkuriem un viesnīcu numuriņiem, lūdzot palīdzību. Citi studenti apsūdzēja drošības spēkus uz robežas rasismā, sakot, ka viņi bija spiesti gaidīt ilgāk tikai tāpēc, ka viņi ir indieši.
Indijā ir liels jauniešu skaits un aizvien konkurētspējīgāks darba tirgus. Indijas valdības pārvaldītajās profesionālajās koledžās ir ierobežots vietu skaits, un privāto universitāšu grādi ir dārgi. Tūkstošiem studentu no nabadzīgākām Indijas daļām studē, lai iegūtu profesionālo grādu, īpaši medicīnas grādu, tādās vietās kā Ukraina, kur tas var maksāt pusi vai mazāk nekā Indijā.
Kremļa pārstāvis paziņoja, ka Krievija trešdienas pēcpusdienā nosūtīs delegāciju uz otro sarunu kārtu ar Ukrainas pārstāvjiem. Pārstāvis Dmitrijs S. Peskovs neatklāja tikšanās vietu.
Krievijas armija trešdien paziņoja, ka tai ir pilnīga kontrole pār Hersonu, Ukrainas stratēģiski svarīgo reģionālo centru pie Dņepras upes ietekas Krimas ziemeļrietumos.
Apgalvojumu nevarēja nekavējoties apstiprināt, un Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka, kamēr pilsēta bija aplenkta, cīņa par to turpinājās.
Ja Krievija ieņems Hersonu, tā būs pirmā lielākā Ukrainas pilsēta, ko Krievija kara laikā ieņems.
“Pilsētā netrūkst pārtikas un pirmās nepieciešamības preču,” paziņojumā norādīja Krievijas Aizsardzības ministrija. “Notiek sarunas starp Krievijas pavēlniecību, pilsētas administrāciju un reģionu, lai atrisinātu sociālās infrastruktūras funkcionēšanas uzturēšanas, tiesiskās kārtības un iedzīvotāju drošības nodrošināšanas jautājumus.”
Krievija ir centusies raksturot savu militāro uzbrukumu kā tādu, ko atzinīgi vērtē lielākā daļa ukraiņu, pat neskatoties uz to, ka iebrukums izraisīja milzīgas cilvēku ciešanas.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska militārais padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja, ka kaujas turpinās Hersonā, kas nodrošināja stratēģisku piekļuvi Melnajai jūrai, netālu no padomju laika ūdensceļiem Krimā.
Arestoviča kungs arī sacīja, ka Krievijas karaspēks uzbrūk Kriveričas pilsētai, kas atrodas aptuveni 160 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Hersonas. Šī pilsēta ir Zelenska kunga dzimtā pilsēta.
Ukrainas jūras spēki ir apsūdzējuši Krievijas Melnās jūras floti civilo kuģu izmantošanā aizsegā – taktiku, ko, domājams, izmanto arī Krievijas sauszemes spēki. Ukraiņi apsūdz krievus par civilā kuģa Helt piespiešanu bīstamās Melnās jūras zonās, "lai okupanti varētu izmantot civilo kuģi kā dzīvo vairogu, lai piesegtos".
Krievijas karš pret Ukrainu jau ir atstājis “būtisku” ekonomisku ietekmi uz citām valstīm, paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka, brīdinot, ka augošās naftas, kviešu un citu izejvielu cenas varētu veicināt jau tā augsto inflāciju. Iespējams, vislielākā ietekme būs uz nabadzīgajiem. Finanšu tirgu traucējumi varētu pasliktināties, ja konflikts turpināsies, savukārt Rietumu sankcijas pret Krieviju un bēgļu pieplūdums no Ukrainas varētu arī būtiski ietekmēt ekonomiku, teikts aģentūru paziņojumā. Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka piebilda, ka tie strādā pie finansiālās palīdzības paketes, kuras kopējā summa pārsniedz 5 miljardus dolāru, lai atbalstītu Ukrainu.
Ķīnas galvenais finanšu regulators Guo Šucjins trešdien preses konferencē Pekinā paziņoja, ka Ķīna nepievienosies finanšu sankcijām pret Krieviju un saglabās normālas tirdzniecības un finanšu attiecības ar visām Ukrainas konfliktā iesaistītajām pusēm. Viņš atkārtoti uzsvēra Ķīnas nostāju pret sankcijām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis trešdien centās apvienot valsti pēc tam, kad vēl vienu bezmiega nakti pārtrauca sprādzieni un vardarbība.
“Ir pagājusi vēl viena Krievijas totālā kara nakts pret mums, pret tautu,” viņš rakstīja Facebook ievietotā ziņojumā. “Grūts nakts. Kāds tajā naktī atradās metro — patvertnē. Kāds to pavadīja pagrabā. Kādam paveicās labāk un viņš gulēja mājās. Citi atradās pie draugiem un radiniekiem. Mēs knapi gulējām septiņas naktis.”
Krievijas armija apgalvo, ka tagad kontrolē stratēģiski svarīgo Hersonas pilsētu Dņepras upes ietekā, kas būs pirmā lielā Ukrainas pilsēta, ko ieņems Krievija. Apgalvojumu nevarēja nekavējoties apstiprināt, un Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka, lai gan Krievijas karaspēks ir ielencis pilsētu, cīņa par kontroli turpinās.
Polijas robežsardze trešdien paziņoja, ka kopš 24. februāra no Ukrainas tās teritorijā ir aizbēguši vairāk nekā 453 000 cilvēku, tostarp 98 000, kas ieradās otrdien. Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu aģentūra otrdien paziņoja, ka no Ukrainas ir aizbēguši 677 000 cilvēku un vairāk nekā 4 miljoni galu galā varētu tikt spiesti bēgt.
Kijeva, Ukraina — Dienām ilgi Natālija Novaka sēdēja viena savā tukšajā dzīvoklī, vērojot ziņas par karu, kas risinājās aiz viņas loga.
“Tagad Kijevā būs cīņa,” otrdienas pēcpusdienā pēc tam, kad uzzināja par prezidenta Vladimira Putina plāniem par turpmāku uzbrukumu galvaspilsētai, sprieda Novaks.
Pusjūdzes attālumā viņas dēls Hlibs Bondarenko un viņas vīrs Oļegs Bondarenko bija izvietoti pagaidu civilā kontrolpunktā, pārbaudot transportlīdzekļus un meklējot iespējamus krievu vandāļus.
Hlibs un Oļegs ir daļa no jaunizveidotajiem Teritoriālās aizsardzības spēkiem – īpašas vienības Aizsardzības ministrijas pakļautībā, kuras uzdevums ir apbruņot civiliedzīvotājus, lai palīdzētu aizstāvēt pilsētas visā Ukrainā.
“Es nevaru izlemt, vai Putins iebruks vai palaidīs kodolieroci,” sacīja Hlibs. “Es izlemšu, kā rīkošos situācijā sev apkārt.”
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu, cilvēki visā valstī bija spiesti pieņemt lēmumus ik mirkli: palikt, bēgt vai ņemt rokās ieročus, lai aizstāvētu savu valsti.
"Ja es sēdēšu mājās un vienkārši vērošu situācijas attīstību, cena būs tāda, ka ienaidnieks varētu uzvarēt," sacīja Hlibs.
Mājās Novakas kundze gatavojas iespējamai ilgam strīdam. Viņa bija aizlīmējusi logus ar lenti, aizvilkusi aizkarus un piepildījusi vannu ar avārijas ūdeni. Klusumu ap viņu bieži pārtrauca sirēnas vai sprādzieni.
“Esmu sava dēla māte,” viņa teica. “Un es nezinu, vai es viņu jebkad vairs redzēšu. Es varu raudāt, žēlot sevi vai būt šokēta – visu to.”
Austrālijas gaisa spēku transporta lidmašīna trešdien ieradās Eiropā, pārvadājot militāro aprīkojumu un medicīnas preces, tviterī paziņoja Austrālijas armijas Apvienoto operāciju pavēlniecība. Austrālijas premjerministrs Skots Morisons svētdien paziņoja, ka viņa valsts piegādās Ukrainai ieročus caur NATO, lai papildinātu jau piegādāto neletālo aprīkojumu un krājumus.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 2. augusts